No 2026. gada 28. septembra līdz 1. oktobrim iepazinām Austrijas Thermen- & Vulkanland reģionu un Vīni. Brauciena laikā īpaši spilgti atklājās viena atziņa – veiksmīgu reģionu neveido viens liels tūrisma objekts vai viens spēcīgs uzņēmums. To veido daudzi vietējie cilvēki un uzņēmumi, kuri katrs attīsta savu ideju, bet vienlaikus sadarbojas un veido kopīgu reģiona stāstu.

1. diena – no vietējā produkta līdz pieredzei

Pirmā pietura Štīrijas Vulkanland reģionā bija Lava Bräu – neliela alus un viskija darītava, kas savu darbību sākusi 2002. gadā. Šeit bioloģiskā ražošana, vietējās izejvielas un jaunu produktu radīšana tiek apvienota ar tūrisma pieredzi – apmeklētāji var iepazīt ražošanas procesu, degustēt produkciju un iegādāties reģionālos produktus. Kopš 2007. gada ražotne izmanto bioloģiskas izejvielas, savukārt daļa graudu tiek audzēta tepat Štīrijas Vulkanland reģionā. Lava Bräu ir viena no Vulkanland Route 66 pieturvietām – šī reģiona pieredžu maršruta uzņēmumus un apskates vietas iepazinām arī turpmākajās brauciena dienās. Route 66 vienotā piedāvājumā savieno vietējos ražotājus, amatniekus, gastronomijas uzņēmumus un citas pieredzes vietas, ļaujot ceļotājam iepazīt reģionu caur tā garšām, cilvēkiem, produktiem un stāstiem. Katra pieturvieta piedāvā savu pieredzi, bet kopā tās veido iemeslu doties tālāk, atklāt nākamo vietu un reģionā palikt ilgāk.

Nākamā pietura bija Sonnenhaus Grandl – ģimenes vadīta lauku tūrisma mītne, kas izveidota atjaunotā lauku saimniecībā. Viesiem šeit piedāvā nakšņošanu apartamentos un istabās, reģionālās brokastis, atpūtu plašā dārzā un dažādas iespējas iepazīt apkārtni. Saimnieki apsaimnieko arī lauksaimniecības zemi, augļu dārzu un mežu, savā darbībā īpašu uzmanību pievēršot dabai un ilgtspējai. Šeit labi redzams, kā lauku saimniecību iespējams attīstīt par tūrisma vietu, kur nakšņošana tiek papildināta ar vietējo vidi, produktiem un dažādām pieredzēm.

Trešā pietura bija Vulcano Schinkenmanufaktur – ģimenes uzņēmums, kas vietējo cūkkopību attīstījis par augstas kvalitātes šķiņķa ražošanu un vienlaikus izveidojis daudzveidīgu tūrisma piedāvājumu. Uzņēmuma filozofijas pamatā ir dzīvnieku labturība, kvalitatīva un lēna audzēšana, kā arī laiks, kas nepieciešams produkta tapšanai – atsevišķi šķiņķi tiek nogatavināti pat vairākus gadus. Īpaši interesanti bija redzēt, kā pati ražošana pārvērsta par tūrisma pieredzi. Vulcano izveidota interaktīva pieredzes pasaule, kur apmeklētāji var iepazīt dzīvnieku audzēšanu, ražošanu un šķiņķa nogatavināšanas procesu, bet apmeklējumu papildina degustācijas, restorāns un veikals. Turklāt veikalā nopērkami ne tikai paša Vulcano, bet arī citu Štīrijas Vulkanland ražotāju produkti. Apmeklētājs šeit ne tikai iegādājas produktu, bet arī iepazīst tā izcelsmi, tapšanas procesu, cilvēkus un reģionu.

Dienas noslēgumā viesojāmies Obsthof Stangl – augļkopības saimniecībā, kur pašu audzētie augļi tiek pārstrādāti sulās, liķieros un dažādos augļu destilātos. Apmeklētājiem tiek piedāvātas arī degustācijas, ļaujot iepazīt ne tikai produkciju, bet arī tās tapšanas stāstu. Arī Obsthof Stangl ir viena no Vulkanland Route 66 pieturvietām. Interesanti, ka arī bez plašas individuālas mājaslapas saimniecība ir atrodama ceļotājiem, jo tās piedāvājums iekļauts kopējā reģiona tūrisma un sadarbības tīklā. Tas parāda vienu no Vulkanland pieejas priekšrocībām – arī neliels vietējais uzņēmums, kļūstot par daļu no kopīga maršruta un reģiona piedāvājuma, iegūst lielāku redzamību.

Nakšņošanai izvēlējāmies Pension Raabtal – ģimenes vadītu viesu namu Feldbahas apkārtnē. Viesiem šeit piedāvā nakšņošanu, brokastis ar uzsvaru uz reģionālajiem produktiem un mājās gatavotiem ēdieniem, kā arī iespēju iepazīt apkārtni ar velosipēdu. Labs piemērs tam, kā naktsmītne mudina viesus iepazīt reģionu plašāk, ir GenussCard,  karte, kas paver iespējas apmeklēt daudzus tūrisma un atpūtas piedāvājumus – no dabas un kulinārijas līdz muzejiem un aktīvās atpūtas iespējām. Tādējādi naktsmītne kļūst ne tikai par vietu, kur pārnakšņot, bet arī par sākumpunktu apkārtnes iepazīšanai. 

2. diena – kopīga vīzija un sadarbība

Otrās dienas centrā bija Steirisches Vulkanland reģiona attīstības pieredze un LEADER. Tikšanās laikā ar Vulkanland idejas veidotāju Jozefu Oberu un reģiona pārstāvjiem runājām par ilgtermiņa vīzijas nozīmi. Šī bija viena no svarīgākajām Austrijas brauciena atziņām. Vulkanland savulaik sevi uztvēra kā pierobežas teritoriju, bet mērķtiecīgi veidoja jaunu identitāti. Šodien reģiona redzējums balstās cilvēku, ekoloģijas un ekonomikas līdzsvarā, īpašu uzmanību pievēršot sadarbības kultūrai.

Feldbahā apmeklējām Bauernstadl – vietu, kur vienuviet apkopots plašs Štīrijas Vulkanland zemnieku un pārtikas ražotāju piedāvājums. Vairāk nekā 300 m² plašajā veikalā iespējams iegādāties svaigus un reģionā ražotus pārtikas produktus, savukārt turpat esošajā virtuvē no vietējām izejvielām tiek gatavoti ēdieni, kurus iespējams baudīt uz vietas vai ņemt līdzi. Bauernstadl piedāvā arī reģiona vīnus, degustācijas un seminārus. Kopīga tirdzniecības vieta ļauj mazajiem ražotājiem sasniegt plašāku pircēju loku, bet apmeklētājiem – vienuviet iepazīt reģiona produktu daudzveidību.

Edelsbahā apmeklējām Weltmaschine – neparastu tūrisma objektu, ko savā lauku saimniecībā radījis vietējais zemnieks Franzs Gselmans. Vairāk nekā 20 gadu garumā viņš no tūkstošiem dažādu detaļu, spuldzīšu un elektromotoru veidoja savu “pasaules mašīnu”, kas kustas, griežas, mirgo, rada gaismas un skaņas efektus. Šodien Weltmaschine ir kļuvusi par apmeklētāju piesaistes vietu, ko turpina uzturēt Gselmanu ģimene. Tā apliecina, ka arī viena cilvēka neparasta ideja, aizrautība un stāsts var kļūt par vietas īpašo vērtību.

Turpat līdzās Weltmaschine iepazinām Wollgenuss – Austrumštīrijas aitkopju un vilnas pārstrādātāju apvienību, kas vietējai aitas vilnai piešķir jaunu vērtību, ar rokām radot dažādus dabīgus vilnas izstrādājumus. Apmeklētājiem tiek piedāvāti arī filcēšanas kursi un meistardarbnīcas, kur iespējams pašiem iepazīt darbu ar vilnu.

Īpaša ir arī Wollgenuss izveidotā Štīrijas aitas vilnas jurta, kas atrodas turpat pie Weltmaschine. Wollgenuss ir arī viena no Vulkanland Route 66 amatniecības pieturvietām. Tieši šo divu ļoti atšķirīgo vietu atrašanās līdzās labi demonstrē Austrijā bieži redzēto principu – viens tūrisma piedāvājums papildina otru, un apmeklētājam rodas iemesls konkrētajā vietā uzturēties ilgāk.

Nākamā pietura bija Kornbergas pils – Schloss Kornberg, kur mūs personīgi uzņēma pils saimnieks grāfs Andreass Bardo (Andreas Bardeau), kura ģimene dzīvo Kornbergas pilī. Viņš iepazīstināja ar pils vēsturi, tās izmantošanu mūsdienās un pieredzi, kā kultūrvēsturisko mantojumu saglabāt dzīvu un pieejamu apmeklētājiem. Šeit iepazinām arī Schlösserstraße jeb Piļu ceļa sadarbības pieredzi – tematisku tūrisma maršrutu, kas apvieno vairāk nekā 40 pilis un citas vēsturiskas ēkas Austrijā, Slovēnijā un Horvātijā. Atsevišķi kultūrvēsturiskie objekti, sadarbojoties kopīgā maršrutā, veido daudz plašāku tūrisma piedāvājumu un mudina ceļotājus iepazīt nevis tikai vienu pili, bet doties tālāk uz nākamo. 

3. diena – vulkāniskā izcelsme, ilgtspēja un vietējās garšas

Trešajā dienā Bad Radkersburg (Bādrādersburgā) iepazinām reģiona attīstības un tūrisma vadības pieredzi – tostarp to, kā savulaik pierobežas teritorija mērķtiecīgi pārveidota par atpazīstamu Vulkanland reģionu. Runājām par pievienotās vērtības radīšanu, darbaspēka piesaisti, klimata pasākumiem un sadarbības tīklu veidošanu.

Genussgut Krispel iepazinām ģimenes uzņēmuma pieredzi, kur vīna darīšana, vietējā gastronomija un tūrisms veido vienotu piedāvājumu. Apmeklētāji šeit var iepazīt vīna darītavu un saimniecību, degustēt vīnus un baudīt reģionālo gastronomiju.

Īpaši interesanti bija redzēt, kā uzņēmums savā stāstā izmanto Štīrijas Vulkanland vulkānisko izcelsmi. Viens no vīniem tiek nogatavināts īpašā bazalta jeb vulkāniskā ieža tvertnē. Tādējādi reģiona dabas īpatnības kļūst ne tikai par daļu no produkta stāsta, bet arī par tūrisma pieredzi, kas palīdz apmeklētājam labāk iepazīt un atcerēties konkrēto vietu.

Nākamajā pieturā – Weingut Edi Tropper – iepazinām bioloģiskas un ilgtspējīgas vīnkopības pieredzi. Saimniecībā īpaša uzmanība tiek pievērsta dabiskajiem procesiem un bioloģiskajai daudzveidībai – augsnes uzlabošanai tiek izmantota Terra Preta jeb ar organiskām vielām bagāta augsne, starp vīnogulājiem tiek stādīti koki, savukārt zebu liellopi palīdz dabiskā veidā apsaimniekot vīna dārzus.

Dažādi saimniekošanas elementi šeit tiek savienoti vienotā aprites ciklā, vienlaikus rūpējoties par augsnes veselību un bioloģisko daudzveidību. Arī pati vīnkopība kļuvusi par tūrisma pieredzi – apmeklētājiem tiek piedāvāti pārgājieni pa vīna dārziem, degustācijas un iespēja tuvāk iepazīt gan vīna tapšanu, gan saimniecības ilgtspējīgo pieeju.

Nākamā pietura bija Berghofer-Mühle – vēsturiskas dzirnavas, kurās arī mūsdienās tiek malti graudi un ražots viens no Štīrijas reģionālajiem produktiem– ķirbju sēklu eļļa. Dzirnavas ģimenē tiek uzturētas jau vairākās paaudzēs, un šobrīd par to darbību un dzirnavnieku tradīciju saglabāšanu rūpējas trīs māsas. Arī šeit ražošana ir pārvērsta par tūrisma pieredzi – ekskursijās apmeklētāji var iepazīt graudu malšanu, ķirbju sēklu eļļas iegūšanas procesu un ūdens izmantošanu elektroenerģijas ražošanai, kā arī degustēt dzirnavās tapušos produktus. Dzirnavu veikalā līdzās pašu produkcijai pieejami arī citu reģiona ražotāju produkti. Šeit tradīciju saglabāšana nenozīmē atteikšanos no attīstības – apmeklētājs ne tikai nopērk Štīrijai raksturīgo ķirbju sēklu eļļu, bet arī uzzina, kā tā top, iepazīst dzirnavu tradīcijas un cilvēkus, kuri tās turpina. 

4. diena – šokolādes pieredze un Vīne

Brauciena noslēdzošajā dienā pa ceļam uz Vīni apmeklējām Zotter Erlebniswelt – šokolādes ražotni, kur pats ražošanas process pārvērsts par daudzveidīgu tūrisma pieredzi. Apmeklējuma laikā iespējams izsekot šokolādes tapšanai no kakao pupiņas līdz gatavam produktam, vērot ražošanas procesu un dažādās degustācijas pieturās nogaršot šokolādi tās tapšanas stadijās un daudzveidīgos garšu salikumos. Šokolādes ražotni papildina arī Edible Zoo – plaša teritorija ar bioloģisko saimniecību, dzīvniekiem, dārziem, gastronomijas un atpūtas iespējām. Tādējādi viena produkta – šokolādes – stāsts pārtapis daudzveidīgā apmeklējuma pieredzē, kur iespējams pavadīt vairākas stundas. Pēc Zotter apmeklējuma devāmies uz Vīni, kur noslēdzām četru dienu pieredzes apmaiņas braucienu Austrijā.

Galvenā atziņa – reģionu veido cilvēki un sadarbība

Austrijas pieredze parādīja, ka vietējais produkts nav tikai produkts, saimniecība nav tikai ražošanas vieta un tūrisma objekts nav tikai apskates vieta. Savienojot tos kopā, rodas reģiona stāsts.

Tieši to uzskatāmi demonstrē Steirisches Vulkanland. Reģiona prezentācijā attīstība simboliski salīdzināta ar kāpura pārtapšanu tauriņā – vispirms nepieciešama vēlme mainīties, pēc tam jauns domāšanas veids un identitāte, un tikai tad iespējama reāla teritorijas transformācija.

No Austrijas mājās vedam atziņu, ka spēcīgu lauku reģionu rada cilvēki, kuri tic savai vietai, novērtē to, kas viņiem jau ir, un ir gatavi sadarboties. Vietējā pārtika, amatniecība, lauksaimniecība, daba, kultūras mantojums un tūrisms, savienoti vienotā stāstā, var kļūt par spēcīgu reģiona attīstības pamatu un radīt ceļotājam iemeslu ne tikai atbraukt, bet arī palikt ilgāk.

FOTO.

---

Projekta “Paliec ilgāk – lēnā tūrisma iespējas partneru reģionos”, (Nr. 26-00-C0LA19.333-000009) darba grupa 2026. gada 28.-29. jūlijā devās pieredzes vizītē pa Balvu novadu. Divās piepildītās dienās iepazinām vietējos cilvēkus, viņu stāstus, garšas un idejas, kas mudina ceļotājus nesteigties un galamērķī uzkavēties ilgāk.

Vizīte sākās Kubulu Medniekmājā, kur mūs uzņēma Andris Luksts, iepazīstinot ar īstenotā LEADER projekta pieredzi. Kubulu Medniekmājā norisinājās arī projekta partneru kopīgā darba grupas tikšanās. Tās laikā pārrunājām projekta aktivitāšu īstenošanu un partneru iesaisti, plānotās pieredzes apmaiņas vizītes Latvijā, Igaunijā un Austrijā, semināru organizēšanu, lēnā tūrisma stāstu apkopošanu un digitālās rokasgrāmatas “Kā ceļot lēni?” izstrādi. Īpašu uzmanību pievērsām tam, kā projekta dalībniekiem palīdzēt izveidot jaunus vai pilnveidot jau esošos lēnā tūrisma piedāvājumus, veicinot viesu ilgāku uzturēšanos reģionos un tūrisma sezonas pagarināšanu.

Saimniecībā “Stabļovas ķiploks” mūs uzņēma Ilze Supe, kura iepazīstināja ar vietējo produktu tapšanu un sava uzņēmuma stāstu. Paši iesaistījāmies suši gatavošanas meistarklasē un baudījām saimniecības produkcijas degustāciju. Šeit lēnais tūrisms atklājās personīgā sarunā ar saimnieci, praktiskā līdzdarbošanās procesā un vietējo garšu iepazīšanā.

Programma turpinājās Rekovas dzirnavās, kur iepazinām ar LEADER atbalstu attīstītu uzņēmējdarbības un vietējo produktu pieredzi, kā arī apmeklējām zemnieku saimniecības “Kotiņi” produkcijas veikaliņu.

Viļakā mūs uzņēma Viļakas Jēzus Sirds Romas katoļu draudzes prāvests Guntars Skutels. Viņš iepazīstināja ar baznīcas vēsturi, atjaunotajām vitrāžām un pilsētas ainavu, kas paveras no baznīcas torņa. Arī baznīcā īstenots LEADER sabiedriskā labuma projekts, sniedzot ieguldījumu nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un pieejamībā sabiedrībai.

Savukārt Viļakas muzeja vadītāja Rita Gruševa mūs iepazīstināja ar Viļakas ezera pontonu pastaigu taku, kas īstenota LEADER projekta ietvaros, pastāstot par tās tapšanas gaitu un atklājot Viļakas un ezera apkārtnes vēsturisko stāstu.

Pirmās dienas noslēgumā Aldis Pušpurs mūs uzņēma Egļavas mežniecības muzejā. Tur piedzīvojām autentisku latgalisko viesmīlību – iepazinām muzeju un tā stāstu, baudījām kopīgas vakariņas un nakšņojām vēsturiskā vidē. Nākamajā rītā Aldis mums pagatavoja brokastis no vietējiem produktiem, ļaujot nesteidzīgi sākt dienu, baudīt sarunas un apkārtējās vietas īpašo noskaņu. Tā bija iespēja nevis vienkārši pārnakšņot, bet tuvāk iepazīt vietas raksturu, tās cilvēkus un vietējās garšas.

Otrajā dienā Krista Medne mūs iepazīstināja ar Balvu ūdenstorni “Horizonts”, tā pārtapšanas stāstu un potenciālu tūristu piesaistei. Apmeklējuma laikā arī paši radoši līdzdarbojāmies sapņu ķērāju gatavošanas meistarklasē.

SIA “KEFI” kūkotavas pieredzē dalījās Sintija Salmane. Arī šī uzņēmuma attīstībā izmantots LEADER atbalsts, radot vietējo garšu piedāvājumu un stiprinot mazo uzņēmējdarbību Balvu novadā. Studijā “Azote” Gunita Laicāne iepazīstināja ar vietējo mājražotāju un amatnieku darbiem, savukārt uzņēmuma “LaVersa Chocolate” pārstāvji Niks Mičs un Aleta Boldāne ļāva iepazīt neparastās augļu un ogu šokolādes dražejas.

Programmas gaitā iepazinām arī “Kureti Cafe” pieredzi ēdināšanas un aktīvās atpūtas pakalpojumu attīstīšanā. Arī “Kureti Cafe” attīstībā īstenots LEADER projekts, apliecinot, kā ar mērķtiecīgu atbalstu iespējams radīt daudzveidīgu piedāvājumu, kas mudina viesus galamērķī uzkavēties ilgāk.

Lēnais tūrisms vijās cauri visai divu dienu programmai – kopīgās sarunās un ideju apmaiņā, personīgās tikšanās reizēs ar vietējiem cilvēkiem, praktiskās meistarklasēs, garšu baudīšanā, pastaigās, kultūras mantojuma iepazīšanā, autentiskā nakšņošanas pieredzē un nesteidzīgā rītā pie brokastu galda. Katrs apmeklējums apliecināja, ka vēlme galamērķī palikt ilgāk rodas no patiesiem stāstiem, personīgas attieksmes un iespējas pašam kļūt par daļu no piedzīvojuma.

Vizītes noslēgumā dalībnieki apkopoja redzēto un pārrunāja, kā iepazītos piemērus un gūtās atziņas izmantot lēnā tūrisma piedāvājumu pilnveidošanai partneru teritorijās.

Paldies ikvienam, kurš mūs uzņēma un dalījās savā pieredzē, zināšanās, vietējās garšās un stāstos!

---

Projekta mērķis ir veicināt lēnā tūrisma attīstību, palīdzot vietējiem uzņēmējiem veidot jaunus vai pilnveidot esošos tūrisma piedāvājumus, kas mudina viesus reģionā uzturēties ilgāk, iepazīt vietējos cilvēkus, produktus, tradīcijas, dabu un kultūrvēsturisko mantojumu.

Ko iegūs projekta dalībnieki?

Dalībniekiem būs iespēja:

• piedalīties projekta semināros, pieredzes apmaiņas un citos pasākumos;
• iepazīt Latvijas un ārvalstu uzņēmēju labo praksi;
• iegūt zināšanas par lēnā tūrisma principiem;
• izveidot vai pilnveidot savu tūrisma piedāvājumu;
• attīstīt sadarbību ar citiem tūrisma uzņēmējiem un vietējiem pakalpojumu sniedzējiem;
• iesaistīties projekta stāstniecības un publicitātes aktivitātēs;
• popularizēt savu uzņēmumu un tā piedāvājumu projekta ietvaros.

Kas var pieteikties?

Projektā var pieteikties pretendenti, kuri:

• darbojas biedrības Vidzemes lauku partnerība “Brasla” darbības teritorijā;
• sniedz tūrisma vai ar tūrismu saistītus pakalpojumus;
• ir gatavi piedalīties projekta aktivitātēs un pieredzes apmaiņas pasākumos;
• ir ieinteresēti attīstīt savu piedāvājumu atbilstoši lēnā tūrisma principiem;
• ir gatavi sadarboties ar citiem vietējiem uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem;
• piekrīt piedalīties projekta publicitātes aktivitātēs.

No katras projektā iesaistītās vietējās rīcības grupas darbības teritorijas plānots izvēlēties vismaz piecus tūrisma uzņēmējus vai saimniecības.

Dalībnieku atlase.

Ja pieteikumu skaits pārsniegs pieejamo vietu skaitu, priekšroka tiks dota uzņēmējiem un saimniecībām:

• kuri jau šobrīd savā darbībā izmanto lēnā tūrisma principus vai piedāvā pieredzes, kas veicina apmeklētāju ilgāku uzturēšanos teritorijā;
• kuri ir motivēti šādu pieeju attīstīt plašāk un veidot jaunus, sadarbībā balstītus tūrisma produktus.

Dalībnieku atlase tiks dokumentēta, izveidojot saņemto pieteikumu reģistru un dalībnieku sarakstu, kā arī pieņemot lēmumu par dalībnieku izvēli.

Pieteikšanās līdz 2026. gada 24. jūlija plkst. 16.00, aizpildot pieteikuma anketu: ŠEIT.

Papildu informācija:
Zanda Krūmiņa
Tālrunis: 22025563
E-pasts: vrgbrasla@gmail.com

Pieteikuma iesniegšana vēl negarantē dalību projektā. Par atlases rezultātiem pretendenti tiks informēti individuāli.

---

Projekta periods: 2026. gada otrā puse -2028. gadam.

Projekta mērķis: Stiprināt lēnā tūrisma pieeju sadarbības grupas teritorijās, balstoties uz kopienu iesaisti, stāstu veidošanu, autentisku pieredžu radīšanu un ilgtspējību, padziļinot jau esošo galamērķu kvalitāti.

Projekta ietvaros plānots:

• Sadarbības partneru uzņemšana Latvijā, pieredzes apmaiņas nodrošināšana;
• Pieredzes apmaiņas braucieni uz sadarbības projekta partneru teritorijām, kuru laikā plānots gūt pieredzi par lēnā tūrisma attīstību, kas veicina jēgpilnāku mijiedarbību ar vietējām kopienām un ainavām; 
• Kapacitātes stiprināšana - tiks uzlabotas organizatoriskās spējas, sadarbojoties un mācoties.

Projekta aktivitāšu nodrošināšanai paredzētais finansējums līdz 10000,00 EUR no ES ELFLA intervences “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, tostarp sadarbības aktivitātes un to sagatavošana" aktivitātes “Kopienu spēcinošas un vietas attīstību sekmējošas iniciatīvas”.

Biedrība Vidzemes lauku partnerība „Brasla” īsteno sabiedrības virzītu vietējās attīstības stratēģiju KLP 2023-2027, kas ietver Eiropas Savienības (Kopējās lauksaimniecības politikas) plānu. Tā mērķis ir attīstīt starpvalstu sadarbību, lai: veicinātu ilgtspējīga tūrisma attīstību, stiprinot vietējo kopienu iesaisti, pieredzes apmaiņu un vietas identitātes attīstību, kā arī sekmētu sadarbības tīklu veidošanos un teritoriju pievilcības palielināšanu.

Projekts atbilst stratēģijas prioritātēm – stiprināt vietējo ekonomiku, veicināt vietas pievilcību un rosināt vietējos iedzīvotājus piedalīties vietas identitātes stiprināšanas pasākumos.

Publiskās apspriešanas laikā ir iespēja iepazīties ar plānotajām aktivitātēm. Aicinām vietējo sabiedrību izteikt savu viedokli par plānoto projektu (no 2025. gada 15. augusta līdz 29. augustam), brīvā formā sūtot priekšlikumus, jautājumus un iebildumus uz biedrības e-pastu: liga@brasla.lv.