Piedzīvotais Sēlijā un Latgalē

2021. gada 25. augusta agrā rītā, sākās nelielās grupas izzinošs pieredzes apmaiņas pasākums “LEADER projektu labā prakse un ieceres Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerības “Kaimiņi” un Lauku partnerības "Sēlija" teritorijās”.

Par LEADER projektu pieredzi un sociālo uzņēmējdarbību mūs iepazīstināja Ieva Jātniece, biedrības “Ūdenszīmes” dibinātāja. Biedrība kopš 2007. gada aktīvi saimnieko Kaldabruņu skolā, tajā izveidotas stikla un koka darbnīcas, kurās strādā mākslinieki, tiek organizētas meistarklases, kurās meistari dalās savā pieredzē. Darbnīcā gatavo gan rotas, gan dažādus dekorus, gatavos darbus iespējams iegādāties gan Kaldabruņu skolā, gan internetveikalā. Skolas otrajā stāvā izveidots interaktīvs Pļavas muzejs, ekspozīcijas tekstus ierunājuši vietējie iedzīvotāji, tādejādi saglabājot tautas mutvārdu daiļradi. Ekspozīcijā apskatāma arī Sēlijai raksturīgā senā galvas rota, kas tiek glabāta izgaismotā ozolkoka skapī. Biedrība ir realizējusi neskaitāmus projektus, lai saglabātu Sēlijas reģiona vērtības, kas ir tīrs un patiess, bagāts ar dabu, kultūrvēsturisko mantojumu, sirsnīgiem cilvēkiem un neviltotu dzīves garšu.

Tālāk mūsu ceļš virzījās uz Bebrenes pusi, kur ar Eiropas finansējumu un iedzīvotāju neatlaidību, entuziasmu atjaunotas Bebrenes dzirnavas, kurās saimnieko Bebrenes amatniecības un vēstures centrs. Atjaunotajās dzirnavās atrasta vieta kultūrvēsturisko priekšmetu, lauksaimniecības un antīkās tehnikas kolekciju eksponēšanai, iespējama telpu noma amatnieku un mākslinieku radošajām darbnīcām. Bebrenes dzirnavas darbojas arī kā Tūrisma centrs, apsveicama iniciatīva no vietējo senioru puses, kuri nodrošina centra patstāvīgu darbību, plānojot dežūras. Pārdesmit soļu attālumā, uzkalna virsotnē, cēli slejas Bebrenes muiža. Muižas ansamblis ir viens no nedaudzajiem Sēlijā, kurā pilnībā ir saglabājušies visi 19. gs. Bebrenes muižas apbūves elementi – kungu māja, palīgēkas, parks ar vārtiem un žogu.

Dabas parkā „Dvietes paliene” Bebrenes pagasta Putnu salā izveidots Dvietes senlejas informācijas centrs „Gulbji”. Dalībniekus pārsteidza centra vadītājas Benitas Štrausas stāstījums par dabas varenību - sevišķi augstos palos Daugavas ūdeņi applūdina Dvietes senleju vairāk nekā 20 km garumā, tad vērotāji, laivotāji un dabas baudītāji var nomāt laivas un doties palu „asinsritē”! “Dvietes palienes” teritorijā ganās savvaļas zirgi un tauri, kuri palu laikā dodas uz teritorijas augstākām vietām, lai pārlaistu palus. Sēlijā ir 5 gadalaiki - vasara, rudens, ziema, pavasaris un atbūda (palu laiks). Simtgadīgajā informācijas centra ēkā „Gulbji” visiem interesentiem piedāvā izglītojošus seminārus par dabas tēmām, par veselīgu dzīvesveidu un zaļo dzīvesziņu, iespējams nobaudīt arī bebru dziedzeru uzlējumu, kas ir labs palīgs daudzām kaitēm. Pēc Benitas izzinošā stāstījuma, baudījām uz malkas pavarda - „melnajā ķēķī” gatavotu tradicionālo sēļu ēdienu – rāceņu zupu, klāt piekožot kahorkas (mazs maizes klaipiņš, kas pildīts ar speķi), otrajā ēdienā kartupeļi ar siļķu mērci vai grūbas ar buļļa gaļu, saldajā debešķīgs rupjmaizes kārtojums.

Pēc neaizmirstamu garšas kārpiņu baudījumu devāmies uz Dvieti, kur biedrība “Dvietes vīnogas” no sagrūšanas izglābusi Dvietes muižu, piesaistot LEADER programmas atbalstu ir atjaunota ēkas fasāde, jumts. Iekštelpas iekārtotas atceroties laikus, ko pārdzīvojusi muiža - laikus, kad šeit saimniekoja Plāteru-Zībergu ģimene, kolhozs, Dvietes skola. Biedrība organizē dažādus pasākumus un paplašina piedāvājumu klāstu, lai piesaistītu tūristus un turpinātu muižas atjaunošanu. Biedrības vadītājas Vandas Groskas vadībā turpinājām ceļu uz Latvijā pirmā vīnogu  selekcionāra Paula Sukatnieka dzimtas mājām “Apsītes”, arī saimniekošana šajā mājā ir Vandas sirdsdarbs, kas bija jūtams viņas dedzīgajā, aizrautīgajā stāstījumā. Šobrīd dzīvojamā ēka ir atjaunota, tajā apskatāmi sadzīves un citi lauku sētā lietojamie priekšmeti, kā arī P. Sukatnieka bibliotēka un darbistaba. Ap “Apsītēm” plešas labiekārtots dārzs, kurā apskatāmas gan vietējās, gan introducētās krāšņumaugu, krūmu un kokaugu sugas, t.sk. arī reti sastopamas. Apskatāmas un iepazīstamas P. Sukatnieka selekcionētās vīnogu šķirnes un vīnogu dārzs. Dalībniekiem bija iespēja baudīt dažādu šķirņu vīnogas un izbaudīt labi koptā dārza burvību. 

Stapkeviču ģimene, Dvietes pagastā nodarbojas ar piena lopkopību. Govis ganās Dvietes palienes bioloģiski vērtīgo zālāju pļavās, tādēļ pienam ir neatkārtojama garša. Govis netiek turētas sprostos, tādēļ tās ir “laimīgās govis”. Ar LEADER projekta atbalstu saimniecībā uzbūvēts saldējuma namiņš, projekta ietvaros iegādāta saldētava un iekārta saldējuma gatavošanai. Saldējuma namiņš ir mājīgi iekārtots, ienākot tajā, smaržoja pēc vafelēm un kafijas. Dvietes īstais lauku saldējums ir ļoti veselīgs, jo nesatur nekādas papildu piedevas, to saimniece gatavo no veselīga lauku piena. Māju saldējums no rūpnieciskā atšķiras arī ar to, ka tas lēni kūst, tāpēc to var droši vest uz gadatirgiem. Pasākuma dalībniekiem bija iespēja baudīt cigoriņu, brūkleņu, šokolādes, smiltsērkšķu, upeņu, vaniļas plombīra saldējumu, bet piedāvājums ir daudz plašāks, atkarīgs no saimnieces iedvesmas un pieejamām izejvielām.

Dienā piedzīvotais lika par sevi manīt, tādēļ posāmies uz naktsmītnes vietu kempingā “Daugavas lokos”, no tā paveras burvīgs skats uz Daugavu. Kempingu ieskauj tādi apskates objekti kā Slutišķu sādža, Slutišķu krauja, Ververu krauja un citi apskates objekti, kurus mums bija iespēja apskatīt izmantojot kempingā piedāvātos elektro riteņus. Spītējot vēsajam vakaram pasākuma dalībnieki nolēma izmantot nakšņošanas iespējas glempingā (“Glamping” ir vieta, kur neskartā daba satiekas ar mūsdienu greznību. Tas ir veids, kā piedzīvot nepieradinātās un pilnīgi unikālās pasaules daļas – nezaudējot ierastās ērtības), kuri iegādāti LEADER programmas ietvaros.

Otrā pasākuma diena iesākās ar kāpšanu Vasargelišķu skatu tornī, no kura paveras skats uz Daugavas lokiem, lūkojoties pa labi, paveras skats, kāds bija attēlots uz 10 latu banknotes. Tālāk devāmies pie sertificētas pirtnieces Dzintras Abarones, kura realizējusi projektu “Dabas pieskāriens pirtī”. Dzintra kopā ar vīru Jāni, sniedz pirts rituālu pakalpojumus, lai cilvēkiem palīdzētu ķermeņa un gara atveseļošanos. Lai pakalpojums būtu vēl kvalitatīvāks, katram tiek piemeklēts atbilstošākais skrubis, ko Dzintra gatavo pati, izmantojot dabas vērtības. Pasākuma dalībniekiem bija iespēja katram pēc sajūtām, tīkamākās smaržas, krāsas skrubjus sapildīt burciņas, lai no sirsnīgajiem, apgarotajiem saimniekiem, no latgaliskās viesmīlības, varētu paņemt kaut mazu daļiņu līdz uz savām mājām. 

Atvadījušies no pirtniekiem, ceļojām tālāk uz Višķu ezeru, lai tiktos ar Inesi Jakobsoni, kura projekta ietvaros, ezera krastā izveidojusi viesu māju ar nakšņošanas iespējām. 

Pirms mājupceļa, vēl izbaudījām Aglonas bazilika varenību un svētsvinību.

Pasākuma dalībnieki pēc divās dienās pieredzētā viesmīlīgajā Sēlijā un Latgalē, mājup devās ar smaidu sejā un jaunām iecerēm piepildīti.

Vairāk bildes pieejamas ŠEIT.