Starpvalstu sadarbības projekta noslēguma konference

2021.gada 3.septembrī notika starpvalstu sadarbības projekta „Dzīves kvalitātes paaugstināšana lauku reģionos, kopjot tradicionālās vērtības VRG „No Salacas līdz Rūjai” un tās sadarbības partneru Latvijā un Vācijā darbības teritorijās”, Nr. 19-00-A019.333-000004, noslēguma pasākums, kuru organizēja biedrība „No Salacas līdz Rūjai” sadarbībā ar biedrību Vidzemes lauku partnerība „Brasla”.

Projekta noslēguma pasākums iesakās ar ierašanos saimniecībā „Līvēni”, kas atrodas Valmieras novada Rencēnu pagastā, kur mūs sagaidīja plūškoku audzētājs Raimonds Indrāns. Spītējot lietainam laikam, devāmies aplūkot saimnieka iekoptos augļu dārzus, kuros aug cidonijas un plūškoki, kā minēja saimnieks, tad saimniecībā tiek arī audzēti melnā plūškoka stādi (piem., Haschberg, Sampo, Pils u.c.), kurus iespējams iegādāties. Saimnieks dalījās savā pieredzē plūškoku audzēšanā, kopšanā un ražas novākšanā, kā arī pastāstīja par šķirnēm, kas aug viņa iekoptajos dārzos. Pēc lietus gāzēm apskates laikā, mūs spēja sasildīt, kā arī garšas kārpiņas pārsteigt un palutināt karstais plūškoka dzēriens, dažādi sīrupi, pastētes maizītes ar plūškoku čatniju, kā arī maizītes ar tomātu, sieru un balzamiko mērci.

Tālāk ceļš veda uz Smiltenes novadu, kur pašā Raunas sirdī, pirms salmu paneļu būves apmeklējuma, tika ieturētas acīm baudāmas un vēderam tīkamas pusdienas kafejnīcā „Jaunā Rauna”.

Pēc pusdienu ieturēšanas, raitā solī devāmies aplūkot netālu esošo salmu paneļu māju. Ierodoties mūs sagaidīja mājas īpašniece Justīne Buliņa, kura pastāstīja par to kā nolēmusi būvēt salmu paneļu māju, un SIA „STP Seno tehnoloģiju parks” īpašnieks Jānis Saulītis, kurš pastāstīja par salmu paneļu izmantošanu būvniecībā, kā arī montēšanas un apdares paņēmieniem.

Pasākuma noslēdzošais apskates objekts bija Rāķu purvs, kas plešas Valmieras un Limbažu novadā. SIA „Klasmann-Deilmann Latvia” pārstāves Ievas Auniņas vadībā aplūkojām lauku, kurā veikta kūdras rekultivācija - lielogu dzērveņu stādījumu ierīkošana, kas tiek laistīts ar speciāli uzstādītiem laistītājiem. Vēlāk devāmies izbraucienā ar kūdras ieguves vagoniņu pa šaurajām dzelzceļa sliedēm, kur galapunktā mūs sagaidīja autobuss, ar kuru ikdienā, pa izbūvēto betona plātņu ceļu, purvā tiek nogādāti strādnieki dažādu kūdras ieguves darbu veikšanai. Kamēr autobuss devās dziļāk purvā, tikmēr dalībnieki, vērojot skatu pa logu, klausījās Ievas Auniņas stāstījumā par dažādām veicamām darbībām kūdras ražošanā - kūdras ieguvi, izstrādi, žāvēšanu un pārkraušanu uz paletēm, kā arī noklāšanu ar plēvi. Braucot pa purvu bija redzams, ka tas ir sadalīts laukos. Autobusam apstājoties pie viena no laukiem, tālāk gar tā malu devāmies aplūkot netālu esošo purva taku. Ejot pa laipu varēja iepazīties ar kūdras purva biotopu, kā arī aplūkot akačus. Vēl pirms došanās prom, apmeklējām skatu tornī, no kura pavērās neaprakstāmi skaists skats uz purvu. Vēl nedaudz uzkavējoties purvā, pasākuma organizatori teica pēdējos vārdus, pateicās sadarbības partneriem, dāvājot tiem pa plūškoka stādam. Braucot ārā no purva, autobusa vadītājs Raitis pastāstīja par dažādām purvā esošajām darba tehnikām (piem., putekļu (kūdras) sūcējs) un to pielietojumu kūdras ieguves procesā.

Projekta ietvaros ir tapis buklets „Īsa rokasgrāmata plūškoku audzētājiem”, kurā ir apkopota informācija par plūškoku audzēšanu, piemērotākajām šķirnēm un izmantošanas daudzveidību (bukleta autors ir Māris Narvils), buklets „PURVA OTRĀ DZĪVE izstrādātu purvu rekultivācija”, kura autore ir Ilze Ozola, kā arī Jāņa Saulīša (SIA STP Seno tehnoloģiju parks”) izstrādāts ieteikumu un metožu materiāls „Dabas un lauksaimniecības blakusproduktu izmantošana būvmateriālu izgatavošanā”, kurā apkopota informācija konkrēti par salmu paneļu izmantošanu būvniecībā.

Vairāk bildes pieejamas ŠEIT.

Vairāk par aizvadītajām projekta aktivitātēm ŠEIT.